2011.gada valsts budžeta tapšanas procesā no valdības puses vairākkārt ir izskanējis apgalvojums, ka sociālajiem partneriem un, jo īpaši, arodbiedrībām priekšlikumu situācijas uzlabošanai nav vispār, vai arī tie ir ļoti nekonkrēti, neefektīvi, utml. Tāpēc mēs uzskatām par nepieciešamu atgādināt gan Latvijas valdībai, gan visai sabiedrībai kopumā par tiem priekšlikumiem, ko Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība laika gaitā ir iesniegusi valdībai, un kas beigu beigās ir guvuši arī valdības atbalstu.
Pirmkārt, mēs esam vairākkārtīgi jau kopš 2009.gada uzsvēruši vidēja termiņa plānošanas nepieciešamību, veidojot valsts budžetu. Tas nozīmē, ka valsts budžets būtu jāveido ne tikai vienam (nākamajam) gadam, bet vienlaicīgi jāparedz arī tas, kāds tas būs tuvāko 3-4 gadu garumā. Jo tikai tad mēs varam redzēt un saprast, kāds būs valsts fiskālās politikas rezultāts vidējā termiņā. Pašreizējās krīzes sākumā ļoti daudzi pārmeta tā laika valdībai „tuvredzīgu” finanšu un nodokļu politiku, kas lielā mērā bija vainīga tik dziļas krīzes radīšanā. Par piemēru mēs varam paņemt kaut vai attieksmi pret valsts budžeta līdzekļu izlietošanu – ja kaimiņi igauņi vairākus gadus piekopa bezdeficīta budžeta politiku un arī „treknajos” gados prata ietaupīt un visu neiztērēt, tad mūsu valdības politika tajā laikā bija „gāzi grīdā un pēc mums kaut vai ūdens plūdi”. Vidēja termiņa budžeta veidošanu savulaik ir atbalstījuši arī pārējie sociālie partneri, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Zinātņu akadēmija, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvji. Pašreizējā valdība savā deklarācijā ir paredzējusi ieviest vidēja termiņa budžeta plānošanu no 2012.gada un to ir solījusi atbalstīt arī Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa, kaut gan LBAS bija ierosinājusi to darīt jau no nākamā gada. Šī gada vidū dienasgaismu ieraudzīja Fiskālās disciplīnas likuma projekts, ko valdība bija paredzējusi kā pirmo soli nepieciešamajā virzienā. Pagaidām valdība ir apstiprinājusi tikai likumprojekta koncepciju, tāpēc ceram, ka lietas virzīsies tālāk un likumprojektu drīz varēs izskatīt Saeimā.
Otrkārt, šī gada sākumā mēs vērsām valdības uzmanību uz to, ka Valsts Kasē ir uzkrātas neadekvāti lielas naudas rezerves, kas ir radušās no starptautiskajiem aizdevumiem – gada beigās šī rezerve bija paredzēta 2,2 miljardi Ls. Naudas rezerve pati par sevi nav slikta lieta, ja vien tas nav aizdevums, par kuru ir jāmaksā procenti, un galu galā jebkurš aizdots lats vai eiro būs pārskatāmā nākotnē jāatmaksā. Premjers Valdis Dombrovskis toreiz pēc neilgas pauzes sadzirdēja mūsu iebildumus un piekrita, ka drošības rezerves ir uzkrātas pietiekamā apjomā un valdība var pārskatīt aizņēmuma saņemšanas grafikus un samazināt summas. Visa tā rezultātā valstij procentu maksājumos izdevās šogad ietaupīt 18 miljonus latu, kas, piekritīsiet, nav maz.
Treškārt, mēs esam gandrīz nepārtraukti norādījuši valdībai uz ēnu ekonomiku kā papildus ieņēmumu avotu valsts budžetam. Valdība noteikti apgalvos, ka tā ir cīnījusies ar ēnu ekonomiku jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, bet reāli tikai šogad pēc sociālo partneru spiediena tika izstrādāts plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un legālās uzņēmējdarbības veicināšanai. Protams, ka šis plāns ir tikai pirmais solis pareizajā virzienā, bet tā kā plānā ir paredzēti konkrēti uzdevumu izpildes termiņi, tad gan sociālajiem partneriem, gan visai sabiedrībai kopumā būs iespēja stingri sekot termiņu ievērošanai un nepieciešamības gadījumā valdību „pabikstīt”. Ar valdību ir panākta vienošanās, ka nākamā gada februārī vienā no NTSP sēdēm Finanšu ministrija atskaitīsies par plānoto uzdevumu jeb pasākumu izpildes gaitu.
Nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas kontekstā jau zināmu smaidu izraisa aizvien jaunas valdības apņemšanās gūt papildus ieņēmumus no ēnu ekonomikas apkarošanas. Ja pašā sākumā valdība bija gatava iekasēt papildus tikai 6 miljonus Ls, tad pēc sociālo partneru spiediena izdevās „sakasīt” 15 miljonus, bet šobrīd valdība jau ir piekritusi mūsu ieteiktajiem 60 miljoniem Ls, uzreiz gan piebilstot, ka starptautiskie aizdevēji vienalga spēs noticēt tikai 15 miljoniem Ls. Šī gada sākumā, kad ļoti slikti pildījās nodokļu ieņēmumi no akcīzes precēm, LBAS norādīja uz vienu konkrētu veidu, kā valsts var gūt papildus ieņēmumus – Latvijas austrumu un vienlaikus arī ES ārējās robežas sakārtošana. Nav noslēpums, ka Latgalē ļoti daudzi nemaz nepazīst legālās cigaretes un gandrīz to pašu var teikt par degvielu. Ja valsts ar šo problēmu nevar tikt galā saviem spēkiem, tā vienmēr var lūgt palīdzību citām valstīm, kurām ir lielākas sekmes šajā jomā. Ļoti iespējams, ka atbildīgie dienesti ņēma vērā šo mūsu ieteikumu, jo jau kopš šī gada marta akcīzes nodokļa iekasējamība uzlabojās par 6-8 milj. Ls mēnesī, kas gadā dod gandrīz par 100 milj. Ls vairāk nekā agrāk.
Kā vienu no panākumiem sarunās ar valdību par nākamā gada budžetu, kas notika slēgtajās Ministru kabineta sēdēs, mēs vēlamies minēt ģimenes valsts pabalsta (8 Ls/mēnesī par bērnu vai jaunieti, kas mācās) saglabāšanu vismaz līdz nākamā gada 1.jūlijam. Līdz tam laikam Labklājības ministrijai ir jāsagatavo un jāapstiprina priekšlikumi par turpmākajiem pabalsta piešķiršanas nosacījumiem. Mūsu viedoklis ir tāds, ka pabalsts ir jāsaglabā ne tikai mazturīgajām ģimenēm, kurām būtu jāsaņem vairāk par esošajiem 8 Ls/mēnesī. Šobrīd no 365 tūkstošiem ģimenes valsts pabalsta saņēmēju aptuveni 60 tūkstoši ir bērni no mazturīgajām ģimenēm, kas mēnesī nopelna mazāk par 90 Ls uz katru ģimenes locekli.
Lai arī valdība minimālās darba algas palielināšanu līdz 200 Ls/mēn. pieskaita pie saviem labajiem darbiem, mēs vēlamies atgādināt, ka pirms nākamā gada valsts budžeta projekta tapšanas Labklājības ministrijas vadībā notika darbs pie Koncepcijas par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem un kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju mēs stingri pastāvējām uz to, ka minimālajai neto darba algai ir jāsasniedz vismaz iztikas minimuma līmenis un tikai tad mēs varam runāt par minimālās algas piesaisti inflācijai, IKP un darba ražīguma izmaiņām. Mēs ticam, ka mūsu viedoklis valdības garajos gaiteņos tomēr tika sadzirdēts un zināmā mērā ietekmēja galīgo lēmumu par minimālās algas izmaiņām.
Visbeidzot, mēs vēlētos izteikt savu komentāru par itkā saspringto un piesātināto nākamā gada valsts budžeta izstrādes gaitu. Skatoties no malas, radās iespaids, ka jaunā valdība budžetu izstrādā no absolūtas nulles, un tā kā līdz Jaunajam Gadam laika bija atlicis maz, tad patiešām nebija iespējamas izsvērtas un plašas diskusijas par vienu vai otru budžeta konsolidācijas pasākumu. Taču mēs uzskatām, ka tā nav patiesība. Lai arī valdība skaitās jauna – izveidota pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas, tomēr liela daļa no jaunās valdības dalībniekiem ir tie paši, kas bija iepriekšējā valdībā, tāpat arī spēku nav zaudējuši iepriekšējās valdības apstiprinātie dokumenti „Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes” un „Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns”. Daļa no šajos dokumentos minētajiem pasākumiem atspoguļojas nākamā gada budžeta projektā un saistītajos likumprojektos, bet daļa tomēr nē. Protams, ka plānošanas dokumentos tika norādīti vairāki iespējamie varianti, taču reālie varianti pirms vēlēšanām netika atklāti, kaut gan visdrīzāk, ka bija zināmi. Izbrīnu izraisa arī tikko izteiktais premjera komentārs, ka atbildību par principa „2/3 budžeta konsolidācija izdevumu jomā, 1/3 – ieņēmumu jomā” neievērošanu būtu jāprasa Finanšu ministrijai, kaut gan šis princips tika ierakstīts valdības deklarācijā, par to vienojās visas valdību veidojošās partijas, un premjers un finanšu ministrs pārstāv (un pārstāvēja) vienu partiju vai vismaz partiju apvienību.
E. Baldzēns, LBAS priekšsēdētāja vietnieks
J. Kajaks, LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos